Iepazīsimies! Esmu divu mazu puiku mamma, lieliska vīra Māra sieva un mīļas mammas meita Aiga. Vecākajam dēlam Marisam ir 2 gadi un jaunākajam Kristeram - 3 mēneši. Abiem puikām ir visai plašs pārtikas alerģiju klāsts (par Kristera alerģiju klāstu gan vēl varam tikai minēt), kuru dēļ kopā ar vīru esam izgājuši caur uguni un ūdeni, sākot no medicīnisku terminu iepazīšanas līdz pat ikdienišķu ēdiena recepšu pielāgošanai viņu vajadzībām.
Līdz bērnu piedzimšanai vārdu “alerģija” uztvēru kā joku vai, dažbrīd, pat izdomātu kaprīzi. Man pašai tā bija pazīstama vien kā mazi, niezoši izsitumi uz rokām, ja apēdu veselu šokolādes tāfelīti vai pilnu zefīra paku. Tas neskaitās :) Tomēr mūsu puiku alerģijas ir īstas, proti, klīniski un laboratoriski pārbaudītas un pierādītas. Pirmo reizi tā pa īstam šim "mošķim" acīs ieskatījāmies, kad Marisam trīs mēnešu vecumā vaidziņus iekrāsoja atopiskais dermatīts, viņš raudāja augām dienām un naktīm. Viņam mainījās vēdera izejas krāsa, kas ir viens no būtiskākajiem zīdaiņa veselības indikatoriem. Tad arī pirmo reizi uzzināju, ka zīdainim alerģija var spēcīgi izpausties arī tad, ja viņš alergēnu saņem tikai ar mammas pienu un jau pārveidotā sastāvā. Par to, kā nonācām līdz diagnozei – alerģija - un pret ko, vari lasīt mūsu stāstā par Marisu. Neesmu mediķis, nepretendēju uz alerģiju eksperta lomu, bet gan vēlos dalīties pieredzē, novērojumos un, manuprāt, būtiskākajos jautājumos, kas aktuāli alerģisku bērnu vecākiem. Diemžēl tādu ar katru gadu kļūst aizvien vairāk. |