Ak, pavasari, pavasri
Sveiciens pēc ilgāka klusuma perioda!
Ceram, ka visiem šis pavasaris atnācis ar patīkamiem notikumiem, labu garastāvokli un jautriem piedzīvojumiem. Ja vēl nav atnācis, tad iedzeram Zyrtec un tad gan būs klāt :)
Šoreiz, tāpat kā pirms gada, vēlos dalīties pieredzē par Marisa un Kristera alerģiju pret bērza putekšņiem. Atklāti runājot – šogad ir visdullākais gads šajā ziņā. Abi puikas, vēl neattapušies pēc ziemas slimošanas maratona, nebeidz sulīgi klepot un šķaudīt, alerģiskais konjuktivīts ņemas spēkā ar katru dienu. Kas mums palīdz? Labi pazīstamais Zyrtec, kumelīšu tējas “vanniņas” acīm un Bepanten Exzema sausajiem pleķiem uz kājām.
Lai arī Dr. Poga (Marisa un Kristera alergologs) jau sen mūs brīdināja par to, ka labāk būtu pārcelties uz Skotiju vai kādu piejūras reģionu (man nebūtu nekādu pretenziju :) ), tad pirms pāris dienām par to pārliecinājāmies paši. Lai arī bērni jau pāris mēnešus ir vairāk slimi, nekā veseli, nolēmām doties atpūsties uz Pērnavu. Braucot prom abi sārtām acīm, bēdīgu skatienu un nepatīkamu klepu, klusu sēdēja aizmugurējos krēslos. Ieradāmies noīrētajā apartamentā, iekārtojāmies. Laiks kolosāls, puikas prasās ārā. Nu, ko? Lai iet arī, lai iet plikām kājām, jo ir ļoti silts. Nedaudz bažījos par to vai nenāks par ļaunu klepum un iesnām, bet ko nu tur daudz. Eh, lai iet! Laimīgi dzīvojas un priecājas mauriņā. Pēc stundas secinam, ka bērniem acis un deguni vairs “netek” un klepus krietni mazāks. Vakarā abi jau pilnīgi veseli un priecīgi – nekādu kašķu, dzīve skaista. Nākošais rīts un diena arī tikpat jauka, jūra patīk visiem un nosportojamies pienācīgi visi četri. Atgriežoties Valmierā atkal stundas laikā viss atgriežas vecajās sliedēs. Par spīti Zyrtec kūrēm – diezgan bēdīgs skats.
Bet dzīvojam ar cerību, ka bērzi tūdaļ būs noziedējuši un visi varēsim vērot zaļo ainavu bez “asaru filtriņa”.
Kā jūs sadzīvojat ar alerģiju pret bērzu ziedputekšņiem? Vai tā nāk komplektā ar vēl kādu alerģiju?
Mierīgu maija mēnesi vēlot,
Aiga
Ceram, ka visiem šis pavasaris atnācis ar patīkamiem notikumiem, labu garastāvokli un jautriem piedzīvojumiem. Ja vēl nav atnācis, tad iedzeram Zyrtec un tad gan būs klāt :)
Šoreiz, tāpat kā pirms gada, vēlos dalīties pieredzē par Marisa un Kristera alerģiju pret bērza putekšņiem. Atklāti runājot – šogad ir visdullākais gads šajā ziņā. Abi puikas, vēl neattapušies pēc ziemas slimošanas maratona, nebeidz sulīgi klepot un šķaudīt, alerģiskais konjuktivīts ņemas spēkā ar katru dienu. Kas mums palīdz? Labi pazīstamais Zyrtec, kumelīšu tējas “vanniņas” acīm un Bepanten Exzema sausajiem pleķiem uz kājām.
Lai arī Dr. Poga (Marisa un Kristera alergologs) jau sen mūs brīdināja par to, ka labāk būtu pārcelties uz Skotiju vai kādu piejūras reģionu (man nebūtu nekādu pretenziju :) ), tad pirms pāris dienām par to pārliecinājāmies paši. Lai arī bērni jau pāris mēnešus ir vairāk slimi, nekā veseli, nolēmām doties atpūsties uz Pērnavu. Braucot prom abi sārtām acīm, bēdīgu skatienu un nepatīkamu klepu, klusu sēdēja aizmugurējos krēslos. Ieradāmies noīrētajā apartamentā, iekārtojāmies. Laiks kolosāls, puikas prasās ārā. Nu, ko? Lai iet arī, lai iet plikām kājām, jo ir ļoti silts. Nedaudz bažījos par to vai nenāks par ļaunu klepum un iesnām, bet ko nu tur daudz. Eh, lai iet! Laimīgi dzīvojas un priecājas mauriņā. Pēc stundas secinam, ka bērniem acis un deguni vairs “netek” un klepus krietni mazāks. Vakarā abi jau pilnīgi veseli un priecīgi – nekādu kašķu, dzīve skaista. Nākošais rīts un diena arī tikpat jauka, jūra patīk visiem un nosportojamies pienācīgi visi četri. Atgriežoties Valmierā atkal stundas laikā viss atgriežas vecajās sliedēs. Par spīti Zyrtec kūrēm – diezgan bēdīgs skats.
Bet dzīvojam ar cerību, ka bērzi tūdaļ būs noziedējuši un visi varēsim vērot zaļo ainavu bez “asaru filtriņa”.
Kā jūs sadzīvojat ar alerģiju pret bērzu ziedputekšņiem? Vai tā nāk komplektā ar vēl kādu alerģiju?
Mierīgu maija mēnesi vēlot,
Aiga
Piena Maisījums bez zivju eļļas? RETUMS!
Lai arī ilgs klusums no manis un puikām, tomēr paši vasaru pavadam nebūt ne klusu. Braucam, ejam, skrienam un lecam – visu uz pilnu klapi un tā, ka retās vasaras dienas tiek izmantotas līdz pēdējam saules stariņam.
Jau jūnijā, 11 mēnešu vecumā, Kristeru iepazsītinājām ar skābpiena produktiem. Pamazām, lēnām un bez liekas aizķeršanās esam iekļāvuši ēdienkartē biezpienu, Biolacto, grieķu jogurtu un pat klasiskos sierus nelielos apjomos. Forši! Priecājāmies, ka nupat varēsim nu jau iemīļoto nakts pārtiku NEOCATE nomainīt pret ko citu. Bet nekā... Par cik viena no versijām par to, ka asiņaino vēdera izeju izraisīja lasis, ko ēdu, kamēr baroju Kristeru pati, tad lielais izaicinājums izrādījās piena maisījuma atrašana BEZ zivju eļļas. Viegli nenācās! Visu klasisko maisījumu, ko veikalu plauktos izcilāju, sastāvā ir zivju eļļa. Saprotu jau, ka veselīgi, bet zivis un jūras veltes tomēr ir iekļautas ļoti alerģisko produktu sarakstā. Lai izdarītu secinājumus jāaizdomājas vien tik tālu, ka šo maisījumu mazuļi drīkst lietot jau no sešu mēnešu vecuma. Vēl ilgi pirms liek kādu zivtiņu uz kārā zoba :)
Bet, kad pēdējā aminoskābju maisījuma NEOCATE kārbā samanījām apakšu un priekšā nedēļas nogale, kad pie jaunas noteikti netiksim, nolēmu dot bērnam arī klasisko maisījumu. Par laimi aptiekā bija pieejami tikai divu veidu maisījumi un tie paši bērniem no divu gadu vecuma, tad aši knaši devos uz Valmieras lielo Maxima. Vēlreiz pārlasīju maisījumu sastāvu un “joka pēc” devos pie blakus plaukta kurā rotājās mazāk pazīstamu firmu produkti. Izlasot nosaukumu Frissolac PEP atminējos, ka alergoloģe Dr. Poga, krietnu laiku aptakaļ minēja, ka šo maisījumu var lietot pie smagām piena nepanesamībām. Tas nav stāsts par mums, bet šī iemesla dēļ pievērsu uzmanību šī maisījuma sastāvam un BINGO! Esam atraduši teicamu alternatīvu NEOCATE maisījumam nakts ēdienreizēm. Garšo Kristeram ļoti, nekādu nelāgu reakciju nav un lietojam veseli!
Paldies NEOCATE par glābiņu grūtos laikos. No sirds novērtējam! Bet mums laiks doties tālāk – veselības un pilnvērtīgas ēdienkartes virzienā. Uz tikšanos!
Jau jūnijā, 11 mēnešu vecumā, Kristeru iepazsītinājām ar skābpiena produktiem. Pamazām, lēnām un bez liekas aizķeršanās esam iekļāvuši ēdienkartē biezpienu, Biolacto, grieķu jogurtu un pat klasiskos sierus nelielos apjomos. Forši! Priecājāmies, ka nupat varēsim nu jau iemīļoto nakts pārtiku NEOCATE nomainīt pret ko citu. Bet nekā... Par cik viena no versijām par to, ka asiņaino vēdera izeju izraisīja lasis, ko ēdu, kamēr baroju Kristeru pati, tad lielais izaicinājums izrādījās piena maisījuma atrašana BEZ zivju eļļas. Viegli nenācās! Visu klasisko maisījumu, ko veikalu plauktos izcilāju, sastāvā ir zivju eļļa. Saprotu jau, ka veselīgi, bet zivis un jūras veltes tomēr ir iekļautas ļoti alerģisko produktu sarakstā. Lai izdarītu secinājumus jāaizdomājas vien tik tālu, ka šo maisījumu mazuļi drīkst lietot jau no sešu mēnešu vecuma. Vēl ilgi pirms liek kādu zivtiņu uz kārā zoba :)
Bet, kad pēdējā aminoskābju maisījuma NEOCATE kārbā samanījām apakšu un priekšā nedēļas nogale, kad pie jaunas noteikti netiksim, nolēmu dot bērnam arī klasisko maisījumu. Par laimi aptiekā bija pieejami tikai divu veidu maisījumi un tie paši bērniem no divu gadu vecuma, tad aši knaši devos uz Valmieras lielo Maxima. Vēlreiz pārlasīju maisījumu sastāvu un “joka pēc” devos pie blakus plaukta kurā rotājās mazāk pazīstamu firmu produkti. Izlasot nosaukumu Frissolac PEP atminējos, ka alergoloģe Dr. Poga, krietnu laiku aptakaļ minēja, ka šo maisījumu var lietot pie smagām piena nepanesamībām. Tas nav stāsts par mums, bet šī iemesla dēļ pievērsu uzmanību šī maisījuma sastāvam un BINGO! Esam atraduši teicamu alternatīvu NEOCATE maisījumam nakts ēdienreizēm. Garšo Kristeram ļoti, nekādu nelāgu reakciju nav un lietojam veseli!
Paldies NEOCATE par glābiņu grūtos laikos. No sirds novērtējam! Bet mums laiks doties tālāk – veselības un pilnvērtīgas ēdienkartes virzienā. Uz tikšanos!
Pavasara acis
nSveiciens kolosālākajā gada laikā! Par spīti tam, ka šogad pirmo reizi piedzīvojam ziedoņa izraisītas alerģiskas reakcijas – tāpat esam ļoti priecīgi par to, ka drūmā ziemas sezona ir beigusies.
Kā vienmēr, būšu atklāta (daži teiks, ka čīkstule!), un man nenāk prātā “cukurot” pēdējos 10 mēnešus mūsu dzīvēs – bija traki, bija biedējoši un joprojām esam tik noguruši, ka arī mūsu pašu (vecāku) veselība sāk zvanīt trauksmes zvanus. Bet par spīti, vai pateicoties tam, nezinu, esam bezgala laimīgi, ka puikas aug priecīgi, enerģiski un alerģiju izpausmes traucē tikai retu reizi. Lielākoties – kopīgu ēdienreižu laikā.
Bet šis pavasaris mūsu alerģiju arsenālā nāk kā pirmais pavasaris ar asarojošām acīm, konjunktivītu un alerģiskām iesnām. Pēc gaaaaaras, saules pielietas un fantastiskas dienas Mores Safari briežu dārzā, Siguldas Tarzāna parkā, fantastiskas maltītes Siguldas “Fazendā”, nākošajā rītā vecākais puika Mariss (3 gadi) pamodās ar manāmi satūkušām un sarkanām actiņām (redzams foto). Par cik draudzene, kuras puikam ir līdzīgs alerģiju saraksts (kvieši, bērzs, āboli, tomāti, utt.), jau bija par līdzīgiem simptomiem stāstījusi, tad uzreiz izdarījām pareizos secinājumus. Kādēļ tik pārliecināti saku “pareizos”? Jo Tavegyl un Zyrtecs, nedaudz arī OCUflash pilieni skalošanai, darīja brīnumus un jau nākošajā dienā simptomi izzuduši kā nebijuši. Mazliet vēl acis berzē un asaro, bet pavasaris jau arī vēl nav noziedējis! :) Un labi, ka tā, vai ne?
Tiesa gan, nezinu vai tas ir saistīts ar putekšņiem, tomēr arī Marisa āda uz visa ķermeņa pavasarī ir kļuvusi “nesmukāka”. Daudz sausu pleķīšu, sarkanas pumpiņas un, ai, kā niez!!! Un jau atkal vecā formula – krēms + Zyrtec (vai Tavegyl) = alerģija daudz maz savaldīta.
Kā Tu cīnies ar savu vai sava bērna alerģiju šajā vislieliskākajā gada laikā? Un, ko darat ar tekošajiem deguniem pavisam mazajiem (līdz gada vecumam)?
Kā vienmēr, būšu atklāta (daži teiks, ka čīkstule!), un man nenāk prātā “cukurot” pēdējos 10 mēnešus mūsu dzīvēs – bija traki, bija biedējoši un joprojām esam tik noguruši, ka arī mūsu pašu (vecāku) veselība sāk zvanīt trauksmes zvanus. Bet par spīti, vai pateicoties tam, nezinu, esam bezgala laimīgi, ka puikas aug priecīgi, enerģiski un alerģiju izpausmes traucē tikai retu reizi. Lielākoties – kopīgu ēdienreižu laikā.
Bet šis pavasaris mūsu alerģiju arsenālā nāk kā pirmais pavasaris ar asarojošām acīm, konjunktivītu un alerģiskām iesnām. Pēc gaaaaaras, saules pielietas un fantastiskas dienas Mores Safari briežu dārzā, Siguldas Tarzāna parkā, fantastiskas maltītes Siguldas “Fazendā”, nākošajā rītā vecākais puika Mariss (3 gadi) pamodās ar manāmi satūkušām un sarkanām actiņām (redzams foto). Par cik draudzene, kuras puikam ir līdzīgs alerģiju saraksts (kvieši, bērzs, āboli, tomāti, utt.), jau bija par līdzīgiem simptomiem stāstījusi, tad uzreiz izdarījām pareizos secinājumus. Kādēļ tik pārliecināti saku “pareizos”? Jo Tavegyl un Zyrtecs, nedaudz arī OCUflash pilieni skalošanai, darīja brīnumus un jau nākošajā dienā simptomi izzuduši kā nebijuši. Mazliet vēl acis berzē un asaro, bet pavasaris jau arī vēl nav noziedējis! :) Un labi, ka tā, vai ne?
Tiesa gan, nezinu vai tas ir saistīts ar putekšņiem, tomēr arī Marisa āda uz visa ķermeņa pavasarī ir kļuvusi “nesmukāka”. Daudz sausu pleķīšu, sarkanas pumpiņas un, ai, kā niez!!! Un jau atkal vecā formula – krēms + Zyrtec (vai Tavegyl) = alerģija daudz maz savaldīta.
Kā Tu cīnies ar savu vai sava bērna alerģiju šajā vislieliskākajā gada laikā? Un, ko darat ar tekošajiem deguniem pavisam mazajiem (līdz gada vecumam)?
Aizvedām Kristera vaidziņus pie alergologa
Vakar visbeidzot sagaidījām atpakaļ savu alergoloģi Dr. Pogu. Par cik Kristera vaidziņi visu laiku rotāti ar dermatīta veidotiem rakstiem, niez un ik pa laikam mazuli moka iesnas, tad nolēmām, ka tomēr būtu vērtīgi parādīties alergologam. Nekādu citu, ar alerģijām saistītu, sūdzību Kristeram gan nav – tfu tfu tfu - un arī šie simptomi absolūti nepretendē uz šausmu stāsta kategoriju. Pārmaiņu pēc :)
Kas uz vaidziņiem?
Lai ko arī dotu mazajam ēst, lai ko smērētu un, kur uzturētos – nepāratraukti viņa vaidziņi ir sausu un sarkanu pleķīšu klāti. Vējā un saulē arī neesam ilgstoši uzturējušies un tad šie simptomi nebūtu tik ilgstoši un spītīgi. Jautājām dakterei, kas par lietu un guvām apstiprinājumu savai versijai – tas, visticamāk, ir kontaktdermatīts, ko izraisa mazās rociņas, kas rīvējas gar vaidziņiem 5039 reizes dienā. Berzētas tiek arī actiņas un komklektā ar siekalām, arī uz plakstiņiem veidojas sausumi.
Kā kopt?
Uz labi mitrinātas ādiņas plānā kārtiņā vajadzētu pasmērēt cinku saturošas ziedes. To gan nevajadzētu darīt uz ādiņas, kas ir ap acīm. Tur droši var uzlikt Elidel krēmu, lai noņemtu nepatīkamo niezi un tādējādi atvieglotu bērnam dzīves baudīšanas priekus :)
Labā ziņa ir tāda, ka veiktajos dūriena testos VISI rezultāti bija negatīvi – piens, ola, vista, kvieši. Pārbaudījām arī alerģiju pret kaķu un suņu spalvām – arī negatīvs. Tomēr ārste paskaidroja, ka alerģiju uz dzīvnieku spalvu dūriena testos lielākoties var noteikt ap gada vecumu. Pagaidām situācija izskatās diezgan cerīga un spējam tikai minēt, kas Kristeram izraisīja asiņaino vēdera izeju pagājušajā vasarā. Brrr... Atmiņas par šo laiku joprojām uzdzen šermuļus.
Ceram turpināt tikpat mierīgi :)
Lai skaisti un mierīgi arī jums visiem!
Aiga
Kas uz vaidziņiem?
Lai ko arī dotu mazajam ēst, lai ko smērētu un, kur uzturētos – nepāratraukti viņa vaidziņi ir sausu un sarkanu pleķīšu klāti. Vējā un saulē arī neesam ilgstoši uzturējušies un tad šie simptomi nebūtu tik ilgstoši un spītīgi. Jautājām dakterei, kas par lietu un guvām apstiprinājumu savai versijai – tas, visticamāk, ir kontaktdermatīts, ko izraisa mazās rociņas, kas rīvējas gar vaidziņiem 5039 reizes dienā. Berzētas tiek arī actiņas un komklektā ar siekalām, arī uz plakstiņiem veidojas sausumi.
Kā kopt?
Uz labi mitrinātas ādiņas plānā kārtiņā vajadzētu pasmērēt cinku saturošas ziedes. To gan nevajadzētu darīt uz ādiņas, kas ir ap acīm. Tur droši var uzlikt Elidel krēmu, lai noņemtu nepatīkamo niezi un tādējādi atvieglotu bērnam dzīves baudīšanas priekus :)
Labā ziņa ir tāda, ka veiktajos dūriena testos VISI rezultāti bija negatīvi – piens, ola, vista, kvieši. Pārbaudījām arī alerģiju pret kaķu un suņu spalvām – arī negatīvs. Tomēr ārste paskaidroja, ka alerģiju uz dzīvnieku spalvu dūriena testos lielākoties var noteikt ap gada vecumu. Pagaidām situācija izskatās diezgan cerīga un spējam tikai minēt, kas Kristeram izraisīja asiņaino vēdera izeju pagājušajā vasarā. Brrr... Atmiņas par šo laiku joprojām uzdzen šermuļus.
Ceram turpināt tikpat mierīgi :)
Lai skaisti un mierīgi arī jums visiem!
Aiga
Dūnu izstrādājumiem - nē!
Iepriekš rakstīju par miera periodu mūsu mājās. Še Tev! Visi klepojam un šķaudam. :) Bet tas jau nav it nekas ārkārtējs un neparasts pavasara periodā. Tomēr puikām klepus tāds savādāks un ievilcies, tādēļ aizdomājāmies par to, kas mūsu mājās ir mainījies pēdējo nedēļu laikā. Un atbilde radās!
Pāris nedēļas atpakaļ Marisa (gandrīz 3 gadiņi) vilnas segu nomainījām uz dūnu segu. Viegla, gaisīga, nesviedrē un visādi citādi patīkama. Tik ļoti nopriecājos, ka nu mazais rakaris savas naktis un diendusas varēs tiešām izbaudīt. Es izbaudītu! J Bet, ak, vai! Ieilgušajā miega periodā esmu zaudējusi modrību arī alerģiju jautājumos – Marisam taču ir pierādīta alerģija pret OLU. Vēl tagad atceros, kā Dr.Poga mūs brīdināja, ka tik spēcīgas alerģijas gadījumos jābūt uzmanīgiem arī ar vistu blakusprodukiem, piemēram, dūnu izstrādājumiem. Lai gan Kristeram (8 mēneši) alerģijas vēl nav pierādītas, tomēr visticamāk, ka arī viņam ir alerģija pret šo pašu produktu. Un, jā, arī viņa klepus parādījās tajā pat laikā, kad Marisam. Papildus tam ap bēbīša muti parādījās atopiskā dermatīta plankumi, acis apsārta un acīmredzami niezēja, tāpat kā snīpis. Pagalam nepatīkama sajūta!
Iesākumā pamēģinājām nomainīt segu atpakaļ uz iepriekšējo un – JĀ. Puika nakts laikā gandrīz nemaz neklepo. Nu ir pagājušas divas dienas un jau ceļojam uz labo pusi. Bez Ventolin un Flixotide inhalācijām, protams, nekā.
Ja arī Tavam mazulim ir alerģija pret putnu produktiem, tad uzmanies arī ar dūnu izstrādājumiem. Dūnas atrodamas ne tikai segās un spilvenos, bet arī jakās, mēteļos, ziemas kombinezonos. Mums tādas nav bijušas, bet pieņemu, ka arī kādās mīkstajās rotaļlietās varētu būt “paslēptas” dūnas.
Lai izdodas izbaudīt pavasari un siltos saules starus ķert, cik daudz un bieži vien iespējams :)
Pāris nedēļas atpakaļ Marisa (gandrīz 3 gadiņi) vilnas segu nomainījām uz dūnu segu. Viegla, gaisīga, nesviedrē un visādi citādi patīkama. Tik ļoti nopriecājos, ka nu mazais rakaris savas naktis un diendusas varēs tiešām izbaudīt. Es izbaudītu! J Bet, ak, vai! Ieilgušajā miega periodā esmu zaudējusi modrību arī alerģiju jautājumos – Marisam taču ir pierādīta alerģija pret OLU. Vēl tagad atceros, kā Dr.Poga mūs brīdināja, ka tik spēcīgas alerģijas gadījumos jābūt uzmanīgiem arī ar vistu blakusprodukiem, piemēram, dūnu izstrādājumiem. Lai gan Kristeram (8 mēneši) alerģijas vēl nav pierādītas, tomēr visticamāk, ka arī viņam ir alerģija pret šo pašu produktu. Un, jā, arī viņa klepus parādījās tajā pat laikā, kad Marisam. Papildus tam ap bēbīša muti parādījās atopiskā dermatīta plankumi, acis apsārta un acīmredzami niezēja, tāpat kā snīpis. Pagalam nepatīkama sajūta!
Iesākumā pamēģinājām nomainīt segu atpakaļ uz iepriekšējo un – JĀ. Puika nakts laikā gandrīz nemaz neklepo. Nu ir pagājušas divas dienas un jau ceļojam uz labo pusi. Bez Ventolin un Flixotide inhalācijām, protams, nekā.
Ja arī Tavam mazulim ir alerģija pret putnu produktiem, tad uzmanies arī ar dūnu izstrādājumiem. Dūnas atrodamas ne tikai segās un spilvenos, bet arī jakās, mēteļos, ziemas kombinezonos. Mums tādas nav bijušas, bet pieņemu, ka arī kādās mīkstajās rotaļlietās varētu būt “paslēptas” dūnas.
Lai izdodas izbaudīt pavasari un siltos saules starus ķert, cik daudz un bieži vien iespējams :)
miera pēc vētras (trīs reizes piesitam pie koka)
Salīdzinoši ilgs bijis klusums mūsu blogā. Tas gan nenozīmē, ka nekas nenotiek. Šoreiz tas liecina vien par manu aizņemtību citos projektos un laika trūkumu. Bet es par jums domāju – par visiem tiem, kas dalījušies ar saviem pieredzes stāstiem un to, ka jūs, tāpat kā mēs, katru dienu sadzīvojat ar savu mīļo alerģiju. Izturību!
Pēdējie jaunumi ir tādi, ka janvārī Marisam (teju 3 gadi nu jau) veicām alerģiju noteikšanu asinsanalīzēs. Un, kā izrādās, alerģijas izraisītāji vairojas. Gandrīz ģeometriskā progresijā. Asins analīzes uzrāda alerģiju uz bērzu un, nu jau piemirsu (paskat’ cik viegli esmu iemācījusies šo visu “ņemt”), kam koplektiņā pievienojas reakcijas uz āboliem, bumbieriem, visiem kauliņu augļiem, auzām, klijām, utt. Mūsu saraksts nu jau ir tik garš, ka es tiešām sāku piemirst. Varbūt tas arī ir rādītājs, ka ir sasniegts maksimālais alerģisko produktu saraksts un nu pietiek! Piemirstu un līdz ar to – neko papildus neizslēdzu no puikas ēdienkartes. Nu nav jau tā, ka nekādu seku tam nav – jā, kājas un rokas kasa, pleķus redzu, dažreiz arī vēdera izeja tāda jocīgāka. Bet, ziniet? Kamēr varam sadzīvot tā daudz maz mierīgi un pietiek ar Zyrtec devu pāris reižu mēnesī un ikdienas krēmu, kas paredzēts atopiskā dermatīta kopšanai – MĒS DZĪVOJAM tik nost! :) Kamēr Mariss neapmeklē dārziņu, tikmēr arī elpceļu alerģijas mitējušās. Redzēsim, kas būs ziedoņa laikā...
Bet pagaidām dzīvojam savos nu jau pierastajos rāmjos, mēģinam viens otru galīgi neizvest ārpus pacietības rāmjiem. Būšu atklāta – ar nepacietību gaidu, kad Mariss ies uz bērnudārzu. Jā, gaidām augustu! Par to, kādēļ viņš to pašlaik nevar apmeklēt, pastāstīšu nākošreiz. Arī šī tēma ir netieši saistīta ar organisma alerģiskajām reakcijām.
Nu, ir īstais laiks, lai sasmeltos labi daudz enerģijas un izturības, jo nāk pavasaris – alerģisko cilvēku “iecienītākais” gada laiks :) Lai izdodas!
Pēdējie jaunumi ir tādi, ka janvārī Marisam (teju 3 gadi nu jau) veicām alerģiju noteikšanu asinsanalīzēs. Un, kā izrādās, alerģijas izraisītāji vairojas. Gandrīz ģeometriskā progresijā. Asins analīzes uzrāda alerģiju uz bērzu un, nu jau piemirsu (paskat’ cik viegli esmu iemācījusies šo visu “ņemt”), kam koplektiņā pievienojas reakcijas uz āboliem, bumbieriem, visiem kauliņu augļiem, auzām, klijām, utt. Mūsu saraksts nu jau ir tik garš, ka es tiešām sāku piemirst. Varbūt tas arī ir rādītājs, ka ir sasniegts maksimālais alerģisko produktu saraksts un nu pietiek! Piemirstu un līdz ar to – neko papildus neizslēdzu no puikas ēdienkartes. Nu nav jau tā, ka nekādu seku tam nav – jā, kājas un rokas kasa, pleķus redzu, dažreiz arī vēdera izeja tāda jocīgāka. Bet, ziniet? Kamēr varam sadzīvot tā daudz maz mierīgi un pietiek ar Zyrtec devu pāris reižu mēnesī un ikdienas krēmu, kas paredzēts atopiskā dermatīta kopšanai – MĒS DZĪVOJAM tik nost! :) Kamēr Mariss neapmeklē dārziņu, tikmēr arī elpceļu alerģijas mitējušās. Redzēsim, kas būs ziedoņa laikā...
Bet pagaidām dzīvojam savos nu jau pierastajos rāmjos, mēģinam viens otru galīgi neizvest ārpus pacietības rāmjiem. Būšu atklāta – ar nepacietību gaidu, kad Mariss ies uz bērnudārzu. Jā, gaidām augustu! Par to, kādēļ viņš to pašlaik nevar apmeklēt, pastāstīšu nākošreiz. Arī šī tēma ir netieši saistīta ar organisma alerģiskajām reakcijām.
Nu, ir īstais laiks, lai sasmeltos labi daudz enerģijas un izturības, jo nāk pavasaris – alerģisko cilvēku “iecienītākais” gada laiks :) Lai izdodas!
Izsitumi pēc gripas pārslimošanas
Jā, jā. Par spīti tam, ka Kristers jau pirms divām nedēļām izslimoja plaušu karsoni, arī gripa mazajam organismam negāja secen. Ja tā nebija gripa, tad noteikti kaut kas ļoti līdzīgs un tikpat ilgs. Un arī šajā reizē pārcilājām alerģiju tēmas plauktus, jo mazuļa ķermeni vairākas dienas klāja izsitumi.
Slimības norises sākums – kā ierasts. Augsta temperatūra (38.7 – 39.0 un vairāk) 3-4 dienas, aizlikts deguns, miegainums, sauss klepus, apsārtušas acis. Klasiska un liekus jautājumus neizraisoša gripas pārslimošana. Piektajā un sestajā dienā pamanīju, ka mazuļa ķermeni klāj nelieli izsitumi. Nekas tāds, kas, kā šķita, prasītu ko vairāk par kārtīgu vanniņu un krēma kārtu. Tāds bija mans pirmais minējums! Tomēr pēc vannošanās nekas nemainījās un izsitumu kļuva tikai vairāk. Attēlā redzams, ka tie vienmērīgi klāj visu punci. Tādi paši bija arī uz muguras, skausta, galvas un īpaši daudz – aiz ausīm. Izslēdzām versiju, ka izsitumi ir sviedru radīti. Nākošais variants? Protams, alerģija. Par cik drudža mazināšanai izmēģinājām Ibustar bērniem, tad “vainu novēlām” uz to. Kad Tavegils un Fenkarols, Bioderma atopic krēms nelīdzēja, tad devāmies vizītē pie Kristera krustārstes Dr. Smoļinas. Un, kā izrādās – pēc šādām slimošanām, kuras pavada augsta temperatūra, nereti parādās izsitumi, kas pāris dienu laikā pāriet. Par tiem satraukties nav vērts, bet mazuļa uzvedība un izsitumu progresu ir jāturpina vērot.
Ko darīt? Lai mazais nemokās un naktīs var mierīgāk gulēt, drīkst dot vienkāršos antihistamīnus – Tavegilu, Fenkarolu, kā arī turpināt lietot bērniem īpaši paredzētos mitrinošos krēmus.
Protams, katrs gadījums ir atšķirīgs un, iespējams, ka kādam citam mazulim šādos pat apstākļos tomēr būs kāda alerģiska reakcija vai arī vienkārši tā sauktā “sviedrene”.
Veselību un iespēju turēties no lieliem, sabiedriskiem pasākumiem pa gabalu jums visiem gripas sezonā!
Slimības norises sākums – kā ierasts. Augsta temperatūra (38.7 – 39.0 un vairāk) 3-4 dienas, aizlikts deguns, miegainums, sauss klepus, apsārtušas acis. Klasiska un liekus jautājumus neizraisoša gripas pārslimošana. Piektajā un sestajā dienā pamanīju, ka mazuļa ķermeni klāj nelieli izsitumi. Nekas tāds, kas, kā šķita, prasītu ko vairāk par kārtīgu vanniņu un krēma kārtu. Tāds bija mans pirmais minējums! Tomēr pēc vannošanās nekas nemainījās un izsitumu kļuva tikai vairāk. Attēlā redzams, ka tie vienmērīgi klāj visu punci. Tādi paši bija arī uz muguras, skausta, galvas un īpaši daudz – aiz ausīm. Izslēdzām versiju, ka izsitumi ir sviedru radīti. Nākošais variants? Protams, alerģija. Par cik drudža mazināšanai izmēģinājām Ibustar bērniem, tad “vainu novēlām” uz to. Kad Tavegils un Fenkarols, Bioderma atopic krēms nelīdzēja, tad devāmies vizītē pie Kristera krustārstes Dr. Smoļinas. Un, kā izrādās – pēc šādām slimošanām, kuras pavada augsta temperatūra, nereti parādās izsitumi, kas pāris dienu laikā pāriet. Par tiem satraukties nav vērts, bet mazuļa uzvedība un izsitumu progresu ir jāturpina vērot.
Ko darīt? Lai mazais nemokās un naktīs var mierīgāk gulēt, drīkst dot vienkāršos antihistamīnus – Tavegilu, Fenkarolu, kā arī turpināt lietot bērniem īpaši paredzētos mitrinošos krēmus.
Protams, katrs gadījums ir atšķirīgs un, iespējams, ka kādam citam mazulim šādos pat apstākļos tomēr būs kāda alerģiska reakcija vai arī vienkārši tā sauktā “sviedrene”.
Veselību un iespēju turēties no lieliem, sabiedriskiem pasākumiem pa gabalu jums visiem gripas sezonā!
Alerģija un mazuļa vakcinācija
Kristeram līdz šim (6 mēneši) ir veiktas tikai tās vakcīnas, kas bija obligātas dzemdību nodaļā. Neviena no kompleksajām potēm mazajam ziķerim vēl nav “trāpījusi”. Dr. Smoļina no Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļas mums ieteica, drošs paliek nedrošs, vakcināciju tomēr veikt pie bērnu slimību speciālistiem Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas vakcīnu centrā. Pastāv iespēja, ka alerģiskiem mazuļiem uz kādu no vakcīnu sastāvdaļām ir alerģiska reakcija.
Domāts – darīts un, nu jau mums rokā ir gatavs vakcīnu plāns. Atgādināšu, ka Kristeram joprojām klīniski nav pierādītas alerģijas, tomēr skaidri zinām, ka tādas ir, jo 4 nedēļu vecumā mazuļa vēdera izeja kļuva asiņaina uz pāris nedēļām, kamēr nepārstāju barot pati. Pagaidām uzstādītā diagnoze – multipla pārtikas alerģija. Ar Kristera slimības vēsturi iepazīstoties, Dr.Pālena vakcīnu centrā, izveidoja mums pašiem savu vakcīnu kalendāru. Tagad ik pa diviem mēnešiem jādodas veikt kādu no iekavētajām vakcīnām un to varam darīt tepat Valmierā – pie sava ģimenes ārsta.
Par cik brālim ir noteikta alerģija pret olu, vistu un zemesriekstiem, tad pieņemot, ka arī Kristeram varētu būt līdzīgas alerģijas, mūs brīdināja vienīgi par to, ka masaliņu vakcīna satur vielas, kas, gadījumā, ja ir alerģija pret olu, var izraisīt kādas reakcijas. Šī vakcīna parasti veicama 12 – 15 mēnešu vecumā. Mums ieteica pirms tam vēlreiz veikt alerģiju noteikšanas testu uz olu, vistu. Ja arī testi neko neuzrāda, tomēr dienu pirms un trīs dienas pēc vakcīnas, ieteicams lietot antihistamīnu Zyrtec. Par pārējām vakcīnām saņēmām vienīgi rutīnas ieteikumus – vērot ķermeņa temperatūras dinamiku un bērna pašsajūtu.
Bet noteikti iesakām par katru konkrēto gadījumu konsultēties individuāli BKUS vakcīnu centrā. Bez padoma neatstās un vienmēr rūpīgi iedziļināsies katra mazuļa situācijā. Paldies par padomu!
*Ar vispārējo vakcīnu kalendāru var iepazīties šeit:
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/vakcinacija
Domāts – darīts un, nu jau mums rokā ir gatavs vakcīnu plāns. Atgādināšu, ka Kristeram joprojām klīniski nav pierādītas alerģijas, tomēr skaidri zinām, ka tādas ir, jo 4 nedēļu vecumā mazuļa vēdera izeja kļuva asiņaina uz pāris nedēļām, kamēr nepārstāju barot pati. Pagaidām uzstādītā diagnoze – multipla pārtikas alerģija. Ar Kristera slimības vēsturi iepazīstoties, Dr.Pālena vakcīnu centrā, izveidoja mums pašiem savu vakcīnu kalendāru. Tagad ik pa diviem mēnešiem jādodas veikt kādu no iekavētajām vakcīnām un to varam darīt tepat Valmierā – pie sava ģimenes ārsta.
Par cik brālim ir noteikta alerģija pret olu, vistu un zemesriekstiem, tad pieņemot, ka arī Kristeram varētu būt līdzīgas alerģijas, mūs brīdināja vienīgi par to, ka masaliņu vakcīna satur vielas, kas, gadījumā, ja ir alerģija pret olu, var izraisīt kādas reakcijas. Šī vakcīna parasti veicama 12 – 15 mēnešu vecumā. Mums ieteica pirms tam vēlreiz veikt alerģiju noteikšanas testu uz olu, vistu. Ja arī testi neko neuzrāda, tomēr dienu pirms un trīs dienas pēc vakcīnas, ieteicams lietot antihistamīnu Zyrtec. Par pārējām vakcīnām saņēmām vienīgi rutīnas ieteikumus – vērot ķermeņa temperatūras dinamiku un bērna pašsajūtu.
Bet noteikti iesakām par katru konkrēto gadījumu konsultēties individuāli BKUS vakcīnu centrā. Bez padoma neatstās un vienmēr rūpīgi iedziļināsies katra mazuļa situācijā. Paldies par padomu!
*Ar vispārējo vakcīnu kalendāru var iepazīties šeit:
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/vakcinacija
Alerģisks mazulis – turpināt barot ar krūti vai pāriet uz hipoalerģisku maisījumu?
Šis ieraksts nav tapis ar mērķi vērtēt, nosodīt vai kā citādi izteikt kādu radikālu viedokli par mazuļa barošanu ar krūti, superdiētām vai izvēli tomēr bērniņam dot vienu vai otru maisījumu. Man ir pieredze abos gadījumos un arī pietiekami nopietni iemesli izvēlēm.
Marisam atklātā alerģija pret olu, vistu un zemesriekstiem neizpaudās tik smagā formā, kā tas bija ar Kristeru. Protams, ar vīru spriedām par to vai vajadzētu turpināt barot pašai un turpmāko zīdīšanas laiku no ēdienkartes izslēgt šos produktus vai arī dot kādu no hipoalerģiskajiem maisījumiem. Teikšu kā ir – esmu absolūts krūts barošanas fans un man šī tuvība ar mazuli vienkārši patīk! Tādēļ arī izvēlējos gadu savu ēdienkarti pielāgot mazuļa vajadzībām. Tam, protams, ir vairāk plusu nekā mīnusu. Plusi:
Šeit ir tikai viens liels mīnuss – nepieciešama milzīga apņemšanās un noturēšanās uz striktās diētas svītras ballītēs un svētkos, kad galdi lūzt no simtiem lietu, ko tieši TU nedrīksti. Kafejnīcās un restorānos jāuzdrošinās lūgt īpaši jums pagatavotu maltīti.
Kamēr ar Marisu man bija brīva izvēle turpināt barot pašai vai arī dod maisījumu, tad ar Kristeru viss bija pavisam savādāk. Vairāk par to kā mums gāja vari izlasīt zem sadaļas “Kristera stāsts”. Pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem izslēgt dažādus, iespējams, alerģiskus produktus, mazās dzīvībiņas veselība tikai pasliktinājās. Ja ārsts nebūtu cirtis dūri pret galdu un teicis: “Šodien Tev ir jābeidz barot mazo ar krūti un jāpāriet uz NeoCate maisījumu!”, es varbūt vēl mēģinātu un mēģinātu, nemaz neapzinoties sekas. Skan briesmīgi, bet, ja mazulim ilgstoši ir asiņaina vēdera izeja, tad zarnas tiek pārāk kairinātas, tās veidojas kā viens liels pušums un pastāv iespēja, ka pēc sadzīšanas tiek traucēta to uzsūktspēja. Šeit top skaidrs, ka šādām sekām arī ir sekas...
Bet nu par plusiem, izvēloties barot mazuli ar maisījumu:
Mīnusi:
Lai katrai mammai izdodas atrast ideālo komplektu īpašās saiknes dibināšanai un patiesas laimes sajūtas sasniegšanai kontaktā ar savu bērniņu! Katrai no jums ir sava izvēle un iemesli tai.
Marisam atklātā alerģija pret olu, vistu un zemesriekstiem neizpaudās tik smagā formā, kā tas bija ar Kristeru. Protams, ar vīru spriedām par to vai vajadzētu turpināt barot pašai un turpmāko zīdīšanas laiku no ēdienkartes izslēgt šos produktus vai arī dot kādu no hipoalerģiskajiem maisījumiem. Teikšu kā ir – esmu absolūts krūts barošanas fans un man šī tuvība ar mazuli vienkārši patīk! Tādēļ arī izvēlējos gadu savu ēdienkarti pielāgot mazuļa vajadzībām. Tam, protams, ir vairāk plusu nekā mīnusu. Plusi:
- Lasot un pētot konkrēto alerģiju veidu, uzzināju daudz jauna un noderīga par šo produktu grupu. Kā visiem zināms – broilerīši un olas parasti “aug” ne tajos veselīgākajos apstākļos;
- Iepazīšanās ar vegānu virtuves know how. Nu, gardāk par gardu lielākoties!
- Atbrīvošanās no visām grūtniecības laikā “uzkrātajām” rezervēm un vēl mazliet. Šis droši vien māmiņu uztverē būs viens no lielākajiem plusiem J Jā, mēs joprojām drīkstam un gribam domāt arī par sevi;
- Krietni vien veselīgākas pārtikas izvēles ikdienā, jo šī ir diēta, kuras laikā rūpīgi jāizlasa pārtikas produktu sastāvu. Ticiet man, liels bija mūsu pārsteigums par daudziem šķietami veselīgiem produktiem;
- Un nenoliedzami – gandarījums par to, ka mazulis gana ilgu laika posmu ir saņēmis augšanai un imunitātei tik svarīgo mammas pieniņu :)
Šeit ir tikai viens liels mīnuss – nepieciešama milzīga apņemšanās un noturēšanās uz striktās diētas svītras ballītēs un svētkos, kad galdi lūzt no simtiem lietu, ko tieši TU nedrīksti. Kafejnīcās un restorānos jāuzdrošinās lūgt īpaši jums pagatavotu maltīti.
Kamēr ar Marisu man bija brīva izvēle turpināt barot pašai vai arī dod maisījumu, tad ar Kristeru viss bija pavisam savādāk. Vairāk par to kā mums gāja vari izlasīt zem sadaļas “Kristera stāsts”. Pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem izslēgt dažādus, iespējams, alerģiskus produktus, mazās dzīvībiņas veselība tikai pasliktinājās. Ja ārsts nebūtu cirtis dūri pret galdu un teicis: “Šodien Tev ir jābeidz barot mazo ar krūti un jāpāriet uz NeoCate maisījumu!”, es varbūt vēl mēģinātu un mēģinātu, nemaz neapzinoties sekas. Skan briesmīgi, bet, ja mazulim ilgstoši ir asiņaina vēdera izeja, tad zarnas tiek pārāk kairinātas, tās veidojas kā viens liels pušums un pastāv iespēja, ka pēc sadzīšanas tiek traucēta to uzsūktspēja. Šeit top skaidrs, ka šādām sekām arī ir sekas...
Bet nu par plusiem, izvēloties barot mazuli ar maisījumu:
- Daaaaaudz mierīgāka dzīve māmiņai, jo nav jāuztraucas par kādu produktu absolūtu izslēgšanu;
- Tu vari atsākt sportot, ja ir tāda iespēja;
- Vari sevi ikdienā un svētkos palutināt ar kādu vīna vai šampanieša glāzi;
- Māmiņai ir iespēja “nakts dežūru” uzticēt tētim, jo nav nepieciešama viņas līdzdalība;
- Arī atpūtai, kino apmeklējumiem un gaaaaarām sarunām ar draudzenēm šāda barošanas izvēle ir “draudzīgāka”, jo auklētājs var mazā vajadzības nodrošināt bez mammas starpniecības;
- Nav nepieciešamības domāt par pieniņa atslaukšanu, ja nepieciešamas rezerves priekšdienām;
Mīnusi:
- Sāpīgākais no visiem – nepilnvērtības sajūta mammai, kas nespēj vai nedrīkst barot SAVU mazuli. Man tas šķiet pretdabiski, bet mūsdienās tā vienkārši notiek;
- Ja krūts barošana jāpārtrauc pēkšņi un laikā, kad mazulis ēd tikai mammas pienu, tad diezgan smags ir darbs, lai pieniņš vairs “neražotos” un tas notiktu pēc iespējas veselīgāk;
- Mazulim tiek liegta iespēja saņemt augšanai un attīstībai tik svarīgo un garšīgo mammas pienu;
Lai katrai mammai izdodas atrast ideālo komplektu īpašās saiknes dibināšanai un patiesas laimes sajūtas sasniegšanai kontaktā ar savu bērniņu! Katrai no jums ir sava izvēle un iemesli tai.
Alerģija un homeopātija?
Šoreiz par to, kāda ir mūsu pieredze alerģijas un tās izpausmju ārstēšanā ar profesionāla homeopāta izrakstītiem preparātiem. Bet atceries – tā ir tikai mūsu pieredze, kas, iespējams, Tev kādā dzīves posmā noderēs. Tev būs savējā, ja vēlēsies pārbaudīt šo ārstēšanas metodi.
Pēc paziņas ieteikuma pierakstījāmies pie kādas atzītas homeopātes Rīgā, lai konsultētos par Kristera nepārejošajām iesnām, ādas un gremošanas sistēmas problēmām. Ar joni tuvojas piebarošanas laiks un vēlējāmies ar dabisku līdzekļu palīdzību nostiprināt mazuļa gremošanas sistēmu pirms dodam uz jaunajiem zobiņiem “uzkost” kādu cietāku gardumu.
Ārste zinoša, strādā ar savām metodēm un vizītes laikā diezgan rūpīgi mūs iztaujā, lai iegūtu pilnīgu slimības vēsturi. Kā jau pienākas, mums tiek piešķirtas arī īpaši Kristera alerģijas un tās simptomu ārstēšanai paredzētas piena laktozes (nu, kāpēc?) bumbiņas un divas pudelītes ar zaļganu smēri ādiņas ieziešanai katru vakaru.
Tajā pašā dienā, cerību pilni, ka varbūt šī būs tā diena, kad mūsu ceļš sāks vest augšup, sākam lietot izrakstītos preparātus. Pēc pirmajām divām devām Kristera vaigi iekrāsojās sārti, nākošajā dienā tie bija jau pavisam “rožaini” un vēdera izeja kļuva pavisam gļotaina. Zvanīju ārstei svētdienā un vienojāmies, ka uz laiku pārtraucam šo preparātu lietošanu un pēc nedēļas braucam pie ārstes pēc citiem līdzekļiem, kam vajadzētu palīdzēt labāk. Aizbraucām, atkal samaksājām (šeit gan nesaprotu par ko, ko iepriekšējie līdzekļi par kuriem samaksāju, nedarbojās un tagad stāv mājās nelietoti. Sanāk, ka maksāju par to, ka ārste testē?) un sākām lietot vēlreiz. Rezultāts tieši tas pats un pat vēl “skaistāks” – kopš septembra nebiju Kristera vēdera izejā redzējusi asinis, bet tagad atkal. Šis laiks gan daļēji sakrita ar pirmo zobu šķilšanos, bet arī pēc tam bumbiņu iedarbība bija tieši tāda pati. Ar Kristera krustārsti Dr. Smoļinu vienojāmies, ka bumbiņas labāk nelietot, jo iespējams, ka Kristeram ir spēcīga nepanesamība uz laktozes cukuru. Šo teoriju apstiprināja arī gastroenteroloģe Dr.Puķīte un piebilda, ka pie vainas varot būt arī kāds augs, ko mazais nepanes. Saprotu, ka ir gadījumi, ka arī pret kumelītēm (!!!) ir novērotas alerģiskas reakcijas. Kur nu vēl nekaitīgāku ziediņu...
Tagad šo ārstēšanas veidu esam ieziemojuši uz visiem laikiem un labi vien ir. Gribas atslābt, gribas pārstāt nepārtraukti bērnus ārstēt un tikt galā ar veselības likstām, kas viņus piemeklē. Pašlaik mājās īsta lazerete, kurā “kritušie” sirgst ar vēdera vīrusu, ausu iekaisumu, iesnām un klepu. Pilns komplekts, lai izaicinājums ATSLĀBT būtu īsts izaicinājums :)
Nesaku, ka homeopātijas ārstēšanas metodes nekam neder. Noteikti ne! Bet katram savs – mums pie sirds vairāk iet tradicionālā medicīna, kas apvienojumā ar vecāku pacietību, veido, mūsuprāt, spēcīgāko ugunsmūri.
Lai izdodas atrast savu sadzīvošanas/ ārstēšanas/ atslābšanas veidu un svētkus pavadīt mierpilnā gaisotnē. Acis uz augšu – Ziemassvētku brīnums nāk!
Pēc paziņas ieteikuma pierakstījāmies pie kādas atzītas homeopātes Rīgā, lai konsultētos par Kristera nepārejošajām iesnām, ādas un gremošanas sistēmas problēmām. Ar joni tuvojas piebarošanas laiks un vēlējāmies ar dabisku līdzekļu palīdzību nostiprināt mazuļa gremošanas sistēmu pirms dodam uz jaunajiem zobiņiem “uzkost” kādu cietāku gardumu.
Ārste zinoša, strādā ar savām metodēm un vizītes laikā diezgan rūpīgi mūs iztaujā, lai iegūtu pilnīgu slimības vēsturi. Kā jau pienākas, mums tiek piešķirtas arī īpaši Kristera alerģijas un tās simptomu ārstēšanai paredzētas piena laktozes (nu, kāpēc?) bumbiņas un divas pudelītes ar zaļganu smēri ādiņas ieziešanai katru vakaru.
Tajā pašā dienā, cerību pilni, ka varbūt šī būs tā diena, kad mūsu ceļš sāks vest augšup, sākam lietot izrakstītos preparātus. Pēc pirmajām divām devām Kristera vaigi iekrāsojās sārti, nākošajā dienā tie bija jau pavisam “rožaini” un vēdera izeja kļuva pavisam gļotaina. Zvanīju ārstei svētdienā un vienojāmies, ka uz laiku pārtraucam šo preparātu lietošanu un pēc nedēļas braucam pie ārstes pēc citiem līdzekļiem, kam vajadzētu palīdzēt labāk. Aizbraucām, atkal samaksājām (šeit gan nesaprotu par ko, ko iepriekšējie līdzekļi par kuriem samaksāju, nedarbojās un tagad stāv mājās nelietoti. Sanāk, ka maksāju par to, ka ārste testē?) un sākām lietot vēlreiz. Rezultāts tieši tas pats un pat vēl “skaistāks” – kopš septembra nebiju Kristera vēdera izejā redzējusi asinis, bet tagad atkal. Šis laiks gan daļēji sakrita ar pirmo zobu šķilšanos, bet arī pēc tam bumbiņu iedarbība bija tieši tāda pati. Ar Kristera krustārsti Dr. Smoļinu vienojāmies, ka bumbiņas labāk nelietot, jo iespējams, ka Kristeram ir spēcīga nepanesamība uz laktozes cukuru. Šo teoriju apstiprināja arī gastroenteroloģe Dr.Puķīte un piebilda, ka pie vainas varot būt arī kāds augs, ko mazais nepanes. Saprotu, ka ir gadījumi, ka arī pret kumelītēm (!!!) ir novērotas alerģiskas reakcijas. Kur nu vēl nekaitīgāku ziediņu...
Tagad šo ārstēšanas veidu esam ieziemojuši uz visiem laikiem un labi vien ir. Gribas atslābt, gribas pārstāt nepārtraukti bērnus ārstēt un tikt galā ar veselības likstām, kas viņus piemeklē. Pašlaik mājās īsta lazerete, kurā “kritušie” sirgst ar vēdera vīrusu, ausu iekaisumu, iesnām un klepu. Pilns komplekts, lai izaicinājums ATSLĀBT būtu īsts izaicinājums :)
Nesaku, ka homeopātijas ārstēšanas metodes nekam neder. Noteikti ne! Bet katram savs – mums pie sirds vairāk iet tradicionālā medicīna, kas apvienojumā ar vecāku pacietību, veido, mūsuprāt, spēcīgāko ugunsmūri.
Lai izdodas atrast savu sadzīvošanas/ ārstēšanas/ atslābšanas veidu un svētkus pavadīt mierpilnā gaisotnē. Acis uz augšu – Ziemassvētku brīnums nāk!
Zobu šķilšanās un alerģijas simptomu saasinājumi
Mammas, kurām jau ir pieredze, audzinot alerģiju skārtus mazuļus, noteikti jau būs pamanījušas, ka zobu šķilšanās mēdz mest jaunus izaicinājumus un pārbaudīt mūsu pacietību aizvien jaunā līmenī. Mums šajā jomā visa neizmērojamā 24/7 jautrība ir sākusies jau 4 mēnešu vecumā. Zobu nākšanā ir vismaz viens labums – sapratne par to, kas notiek. Mēs zinām, ka tas ir dabisks process un pēc pāris nedēļām vainagosies ar jauniem, baltiem zobiņiem :)
Kad vecākajam dēlam, Marisam, šķīlās zobiņi, tad vienmēr, nevienu pašu reizi izlaižot, pirmās pazīmes bija alerģijas simptomu saasināšanās – ekzēmas pleķīšu klāti vaigi un krūšu zona. Tāpat neiztrūkstoši arī šķidrāka vēdera izeja un iesnas. Tiesa, ar katru reizi šos simptomus izjutām mazāk. Nezinu, vai pieradām vai vienkārši mazulim augot lielākam, zobu šķilšanās neērtības viņš izjūt mērenāk. Aprunājoties ar ārstiem un lasot dažādus materiālus internetā sapratām, ka tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – organisma imunitātes pazemināšanās zobu nākšanas laikā. Un arī alerģiskās izpausmes ir tieši saistītas ar šo jomu. Nu, redz, viss ir izskaidrojams (tiesa gan, tikai pēc tam, kad mēnešiem ilgi esi meklējis atbildes) :)
Kristeram alerģija visspēcīgāk ir skārusi tieši gremošanas traktu, tādēļ pirmo zobu nākšanas laikā novērojām apetītes pasliktināšanos un gļotainu, nedaudz asiņainu vēdera izeju. Lieki piebilst, ka ieraugot sārtās gļotas mana sirds teju pamira. Ar šo sajūtu itin ātri tiku galā, ieskaidrojot sev, ka šoreiz šai “štellītei” ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – zobi, zobi, zobi. Vai arī homeopātes izrakstītās brīnumbumbiņas, par kurām noteikti parunāšu kādā citā ierakstā.
Ko ar šo visu prātuļojumu vēlējos pateikt? To, ka, ja Tavs mazulis ir vecumā, kad vērojama zobu nākšana (4 līdz ..... mēneši ;) ), un parādās neizskaidrojamas šķietami alerģiskas reakcijas, tad, pirms izslēdz no savas vai mazuļa ēdienkartes kādu produktu, pārliecinies vai Tavam bumbulim nešķiļas “zāgīši”. Šajā, mazulim tik nepatīkamajā periodā, centies saglabāt mieru un pēc iespējas vairāk lolot, mīļot un ar savu silto tuvumu, atvieglot mazuļa sāpes. Tev arī patiktu, ja ļautu gulēt blakus, izdabātu un nēsātu uz rokām.
Zinot ar ko cīnies, ir vieglāk uzvarēt!
Kad vecākajam dēlam, Marisam, šķīlās zobiņi, tad vienmēr, nevienu pašu reizi izlaižot, pirmās pazīmes bija alerģijas simptomu saasināšanās – ekzēmas pleķīšu klāti vaigi un krūšu zona. Tāpat neiztrūkstoši arī šķidrāka vēdera izeja un iesnas. Tiesa, ar katru reizi šos simptomus izjutām mazāk. Nezinu, vai pieradām vai vienkārši mazulim augot lielākam, zobu šķilšanās neērtības viņš izjūt mērenāk. Aprunājoties ar ārstiem un lasot dažādus materiālus internetā sapratām, ka tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – organisma imunitātes pazemināšanās zobu nākšanas laikā. Un arī alerģiskās izpausmes ir tieši saistītas ar šo jomu. Nu, redz, viss ir izskaidrojams (tiesa gan, tikai pēc tam, kad mēnešiem ilgi esi meklējis atbildes) :)
Kristeram alerģija visspēcīgāk ir skārusi tieši gremošanas traktu, tādēļ pirmo zobu nākšanas laikā novērojām apetītes pasliktināšanos un gļotainu, nedaudz asiņainu vēdera izeju. Lieki piebilst, ka ieraugot sārtās gļotas mana sirds teju pamira. Ar šo sajūtu itin ātri tiku galā, ieskaidrojot sev, ka šoreiz šai “štellītei” ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – zobi, zobi, zobi. Vai arī homeopātes izrakstītās brīnumbumbiņas, par kurām noteikti parunāšu kādā citā ierakstā.
Ko ar šo visu prātuļojumu vēlējos pateikt? To, ka, ja Tavs mazulis ir vecumā, kad vērojama zobu nākšana (4 līdz ..... mēneši ;) ), un parādās neizskaidrojamas šķietami alerģiskas reakcijas, tad, pirms izslēdz no savas vai mazuļa ēdienkartes kādu produktu, pārliecinies vai Tavam bumbulim nešķiļas “zāgīši”. Šajā, mazulim tik nepatīkamajā periodā, centies saglabāt mieru un pēc iespējas vairāk lolot, mīļot un ar savu silto tuvumu, atvieglot mazuļa sāpes. Tev arī patiktu, ja ļautu gulēt blakus, izdabātu un nēsātu uz rokām.
Zinot ar ko cīnies, ir vieglāk uzvarēt!
Atgrūšana var izraisīt iesnas zīdainim? JĀ!
Iespējams, ka lielākajai daļai no jums tas nebūs nekāds jaunums, bet tomēr varbūt, ka ar šo ierakstu kādai mammai vai tētim, saīsināšu ceļu, lai atrastu iemeslu ieilgušajām iesnām un klepum savam mazulim.
Iepriekš biju dzirdējusi, ka bērniem barības vads noslēdzas tikai kaut kad pirmsskolas vecumā, tādēļ nereti tieši kuņģa sulas nokļūšana elpceļos, ir iemesls hroniskam sausam klepum. Šis klepus, tāpat kā saaukstēšanās izraisīts klepus, aktivitzējas tieši naktī, kad bērns atrodas guļus stāvoklī un tādēļ sākotnēji tiek ārstēts ar sīrupiem, tējām un inhalācijām. Tikai pēc tam, ka ilgstoši neizdodas no šī klepus atbrīvoties, tiek meklēti citi cēloņi. Ja Tavam bērnam ir šāds ilgstošs, sauss klepus, tad iespējams cēlonis ir tieši šāds!
Zīdaiņiem pirmā pusgada laikā ir normāli pēc ēšanas atgrūst un arī šis var kļūst par iemeslu hroniskām iesnām, tūskai degunā vai klepum. Mēs, kā jau mēs ar savu pieredzi, nepārejošās iesnas “norakstījām” uz alerģiskumu, tomēr izrādās, ka pie vainas ir atgrūšana, kad kuņģa saturs nokļūst degunā, to kairina un veido tūsku. Kristera gadījumā “alerģiskās” iesnas izpaužas tikai kā tūska un neko dabūt no mazā snīpīša ārā tā arī neizdodas. Pašlaik šai kaitei testējam homeopātes izrakstītus līdzekļus un ziņošu par to, kādi ir rezultāti. Kā Tu ārstē tik dažādo izcelsmju iesnas savam mazulim?
Veselīgu un mierīgu jūsmājās svētku gaidīšanas laiku!
Iepriekš biju dzirdējusi, ka bērniem barības vads noslēdzas tikai kaut kad pirmsskolas vecumā, tādēļ nereti tieši kuņģa sulas nokļūšana elpceļos, ir iemesls hroniskam sausam klepum. Šis klepus, tāpat kā saaukstēšanās izraisīts klepus, aktivitzējas tieši naktī, kad bērns atrodas guļus stāvoklī un tādēļ sākotnēji tiek ārstēts ar sīrupiem, tējām un inhalācijām. Tikai pēc tam, ka ilgstoši neizdodas no šī klepus atbrīvoties, tiek meklēti citi cēloņi. Ja Tavam bērnam ir šāds ilgstošs, sauss klepus, tad iespējams cēlonis ir tieši šāds!
Zīdaiņiem pirmā pusgada laikā ir normāli pēc ēšanas atgrūst un arī šis var kļūst par iemeslu hroniskām iesnām, tūskai degunā vai klepum. Mēs, kā jau mēs ar savu pieredzi, nepārejošās iesnas “norakstījām” uz alerģiskumu, tomēr izrādās, ka pie vainas ir atgrūšana, kad kuņģa saturs nokļūst degunā, to kairina un veido tūsku. Kristera gadījumā “alerģiskās” iesnas izpaužas tikai kā tūska un neko dabūt no mazā snīpīša ārā tā arī neizdodas. Pašlaik šai kaitei testējam homeopātes izrakstītus līdzekļus un ziņošu par to, kādi ir rezultāti. Kā Tu ārstē tik dažādo izcelsmju iesnas savam mazulim?
Veselīgu un mierīgu jūsmājās svētku gaidīšanas laiku!
Alerģija uz OLU? Ko tas nozīmē un, ko svarīgi zināt?
Marisam, kuram nu jau ir 2,5 gadi, četru mēnešu vecumā atklāja maksimālo (jā, tieši tādu apzīmējumu lietoja alergoloģe) alerģiju pret olu baltumu un dzeltenumu. Ko tas nozīmē?
Ja mamma baro mazuli ar krūti, tad no ēdienkartes jāizslēdz visi produkti, kuru sastāvā atrodama ola, olu masa un to saturošas vielas. Ja alerģija ir ļoti spēcīga, tad ēdienu nedrīkst gatavot uz tās pašas pannas, uz kuras gatavoti olu saturoši ēdieni. Arī uzglabāt tos nedrīkst vienā traukā.
Internetā pieejami saraksti ar vielām, kas atrodamas olā un uz pārtikas produktu iepakojuma nereti tiek norādīti tieši šie atsevišķie vielu nosaukumi. Savas nezināšanas dēļ, vecāki var mazulim sagādāt nepatīkamus brīžus, iedodot produktu, kas satur šīs vielas.
Ja ir alerģija uz olu, tad visticamāk, alerģiskas reakcijas izraisīs arī vistas gaļa. Un ļoti iespējams, ka alerģija būs arī pret citiem putnu produktiem – tītara, zosu, pīļu gaļu.
Ārste mūs brīdināja, ka, iespējams, tik spēcīgas alerģijas gadījumā, mazuļa ādu, acis un elpošanas traktu var kairināt arī dūnas un putnu spalvas. Šādu reakciju gan nenovērojām, bet kas zina. Būtu mums mājās dūnu segas un spilveni tajā laikā bijuši, varbūt būtu ievērojuši kādas izmaiņas puikas veselībā.
Pirmās reizes pamēģināt olu saturošus produktus ārste ieteica ne ātrāk kā divu gadu vecumā. Jāsāk ar augstā temperatūrā pagatavotiem produktiem, kas satur nelielu daudzumu olas. Piemēram, cepumiem vai kēksiņiem. Mēs pamēģinājām, bet labi nebija – vēdera izeja kļuva krietni šķidrāka un saasinājās atopiskais dermatīts. Nedēļu devām Zyrtec un smērējām Elidel un ātri vien tikām uz svītras. Atkal mēģinājām tagad, 2,5 gadu vecumā, bet reakcija tāda pati.
Lai arī alergologa veiktajos dūriena testos alerģija pret olu vairs neparādās, tomēr ķermeņa reakcijas ir uzticamākais “rādītājs”. Mēģini, testē, vēro savu mazuli un svarīgākais – uzticies savai intuīcijai un novērojumiem.
Ar nepacietību gaidām, kad svētdienu rītos arī mēs varēsim uzcept garšīgas klasiskās, plānās pankūkas :)
Ja mamma baro mazuli ar krūti, tad no ēdienkartes jāizslēdz visi produkti, kuru sastāvā atrodama ola, olu masa un to saturošas vielas. Ja alerģija ir ļoti spēcīga, tad ēdienu nedrīkst gatavot uz tās pašas pannas, uz kuras gatavoti olu saturoši ēdieni. Arī uzglabāt tos nedrīkst vienā traukā.
Internetā pieejami saraksti ar vielām, kas atrodamas olā un uz pārtikas produktu iepakojuma nereti tiek norādīti tieši šie atsevišķie vielu nosaukumi. Savas nezināšanas dēļ, vecāki var mazulim sagādāt nepatīkamus brīžus, iedodot produktu, kas satur šīs vielas.
Ja ir alerģija uz olu, tad visticamāk, alerģiskas reakcijas izraisīs arī vistas gaļa. Un ļoti iespējams, ka alerģija būs arī pret citiem putnu produktiem – tītara, zosu, pīļu gaļu.
Ārste mūs brīdināja, ka, iespējams, tik spēcīgas alerģijas gadījumā, mazuļa ādu, acis un elpošanas traktu var kairināt arī dūnas un putnu spalvas. Šādu reakciju gan nenovērojām, bet kas zina. Būtu mums mājās dūnu segas un spilveni tajā laikā bijuši, varbūt būtu ievērojuši kādas izmaiņas puikas veselībā.
Pirmās reizes pamēģināt olu saturošus produktus ārste ieteica ne ātrāk kā divu gadu vecumā. Jāsāk ar augstā temperatūrā pagatavotiem produktiem, kas satur nelielu daudzumu olas. Piemēram, cepumiem vai kēksiņiem. Mēs pamēģinājām, bet labi nebija – vēdera izeja kļuva krietni šķidrāka un saasinājās atopiskais dermatīts. Nedēļu devām Zyrtec un smērējām Elidel un ātri vien tikām uz svītras. Atkal mēģinājām tagad, 2,5 gadu vecumā, bet reakcija tāda pati.
Lai arī alergologa veiktajos dūriena testos alerģija pret olu vairs neparādās, tomēr ķermeņa reakcijas ir uzticamākais “rādītājs”. Mēģini, testē, vēro savu mazuli un svarīgākais – uzticies savai intuīcijai un novērojumiem.
Ar nepacietību gaidām, kad svētdienu rītos arī mēs varēsim uzcept garšīgas klasiskās, plānās pankūkas :)
Alerģiskie, Asiņojošie bērni - pēdējās desmitgades parādība
Tā... Tas nebija viegli un briedu teju divus mēnešus, bet beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt, iespējams, par sāpīgāko un mokpilnāko pieredzi, kāda man jebkad ir bijusi. Ar visām savām cerību šūnām ceru, ka tā būs pēdējā šausmu filma. Tātad.. Kā nonācām līdz Kristera diagnozei – cauri izbīļa pilniem brīžiem, šausmu naktīm un cerības salmiņu, diedziņu un vissmalkāko pavedienu meklēšanai.
!!! Brīdinu, ka šajā ierakstā būs daudz neizskatīgu, bet patieso situāciju attēlojošu, pamperfoto. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un grūtniecēm - iesaku nelasīt.
Jau gaidot Kristeru pieļāvu domu, ka arī viņam varētu būt alerģija uz tiem pašiem produktiem uz kuriem ir alerģija brālim. Proti, olām, vistu un citiem putniem, zemesriekstiem. Ieprogrammēju? Iespējams. Tiklīdz viņš piedzima un sāku barot pati, uzreiz pārstāju lietot iepriekšminētos produktus – nedo Die’s, ka tik nesākas! Tomēr dzemdību laikā un arī pāris dienas pēc tam, pašas veselības dēļ, nācās lietot antibiotikas. Neko pārāk spēcību, bet tomēr... Un varētu teikt, ka ar to arī sākās. Lai arī mazais bija īsts miera mika, jau kopš pirmajām dienām viņa vēdera izeja bija biežāka par biežu. Pārsvarā 10-15 reižu dienā. Trešajā nedēļā tā kļuva pavisam gluma un zaļgana, ūdeņaina un reizēm strauja kā upe, kas tek tautasdziesmās.
Diemžēl (vai par laimi) šo simptomu novēršanai izrakstītās antibiotikas kļuva par lūzuma punktu gan vecāku sirds rajonā, gan Kristera veselības/ alerģiju lauciņā. Jau pēc divām dienām nokļuvām Vidzemes Slimnīcā ar nu jau gandrīz mentos-kola cienīgu caureju. Itkā disbakterioze pēc dzemdībām lietoto antibiotiku dēļ, kam punktu pielika pēdējās dienās lietotās zāles. Apārstējāmies, tikām ārā, pēc pāris dienām atgriezāmies ar vēdera vīrusu. Nu, nav nekas neparasts, ka slimnīcā ienāk veselāks, nekā tiek ārā – vai mūsu gadījumā – netiek ārā. Arī to apārstējām, bet šajā laikā parādījās pirmās asins stīdziņas asinīs. Nav nekas neparasts, ņemot vērā eksplozīvo caureju, ko pārcieta vien 4 nedēļas vecs mazulis.
Dzīvojām tālāk, cerējam, ka pāries pats no sevis un atkal tikām ārā no slimnīcas. Asins stīdziņas turpinājās, bet pēc itkā veselīgas maltītes restorānā, kas saturēja lasi un medu – naktī AK, VAI!
Mazais padusē un, pēc dakteres ieteikuma, uz Gaiļezeru prom. Tur sāku ievērot stingru diētu, kurai, apvienojumā ar Tavegyl un mazītiņā organisma skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu, samanījām nelielu uzlabojumu un pēc trīs dienām izprasījāmies tuvāk mājām – atpakaļ Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļā. Starp citu, Gaiļezera slimnīcas katastrofālo stāvokli ir iespējams ilustrēt – karaosta. Salīdzinājumā ar to Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļa ir kā Dubajas superhoteļi.
!!! Brīdinu, ka šajā ierakstā būs daudz neizskatīgu, bet patieso situāciju attēlojošu, pamperfoto. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un grūtniecēm - iesaku nelasīt.
Jau gaidot Kristeru pieļāvu domu, ka arī viņam varētu būt alerģija uz tiem pašiem produktiem uz kuriem ir alerģija brālim. Proti, olām, vistu un citiem putniem, zemesriekstiem. Ieprogrammēju? Iespējams. Tiklīdz viņš piedzima un sāku barot pati, uzreiz pārstāju lietot iepriekšminētos produktus – nedo Die’s, ka tik nesākas! Tomēr dzemdību laikā un arī pāris dienas pēc tam, pašas veselības dēļ, nācās lietot antibiotikas. Neko pārāk spēcību, bet tomēr... Un varētu teikt, ka ar to arī sākās. Lai arī mazais bija īsts miera mika, jau kopš pirmajām dienām viņa vēdera izeja bija biežāka par biežu. Pārsvarā 10-15 reižu dienā. Trešajā nedēļā tā kļuva pavisam gluma un zaļgana, ūdeņaina un reizēm strauja kā upe, kas tek tautasdziesmās.
Diemžēl (vai par laimi) šo simptomu novēršanai izrakstītās antibiotikas kļuva par lūzuma punktu gan vecāku sirds rajonā, gan Kristera veselības/ alerģiju lauciņā. Jau pēc divām dienām nokļuvām Vidzemes Slimnīcā ar nu jau gandrīz mentos-kola cienīgu caureju. Itkā disbakterioze pēc dzemdībām lietoto antibiotiku dēļ, kam punktu pielika pēdējās dienās lietotās zāles. Apārstējāmies, tikām ārā, pēc pāris dienām atgriezāmies ar vēdera vīrusu. Nu, nav nekas neparasts, ka slimnīcā ienāk veselāks, nekā tiek ārā – vai mūsu gadījumā – netiek ārā. Arī to apārstējām, bet šajā laikā parādījās pirmās asins stīdziņas asinīs. Nav nekas neparasts, ņemot vērā eksplozīvo caureju, ko pārcieta vien 4 nedēļas vecs mazulis.
Dzīvojām tālāk, cerējam, ka pāries pats no sevis un atkal tikām ārā no slimnīcas. Asins stīdziņas turpinājās, bet pēc itkā veselīgas maltītes restorānā, kas saturēja lasi un medu – naktī AK, VAI!
Mazais padusē un, pēc dakteres ieteikuma, uz Gaiļezeru prom. Tur sāku ievērot stingru diētu, kurai, apvienojumā ar Tavegyl un mazītiņā organisma skalošanu ar fizioloģisko šķīdumu, samanījām nelielu uzlabojumu un pēc trīs dienām izprasījāmies tuvāk mājām – atpakaļ Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļā. Starp citu, Gaiļezera slimnīcas katastrofālo stāvokli ir iespējams ilustrēt – karaosta. Salīdzinājumā ar to Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļa ir kā Dubajas superhoteļi.
Atpakaļ pie tēmas. Uzskates materiāls Nr.2 –
ar tādu rezultātu samierinājāmies arī ar manu stingro piecu produktu (rīsi, griķi, vārīta cūkgaļa, gurķi un banāni) diētu. Kļuva tikai sarkanāk...
Un tad “ak, vai man’ dieniņ’” sekoja pampersaturs, kas nepavisam vairs nelīdzinājās tam, kam tur būtu jābūt.
ar tādu rezultātu samierinājāmies arī ar manu stingro piecu produktu (rīsi, griķi, vārīta cūkgaļa, gurķi un banāni) diētu. Kļuva tikai sarkanāk...
Un tad “ak, vai man’ dieniņ’” sekoja pampersaturs, kas nepavisam vairs nelīdzinājās tam, kam tur būtu jābūt.
Uzskates materiāls Nr. 3. Jel!
Šito izbīli, ko piedzīvoju tajās dienās! Tēlaini izsakoties, biju gatava pārdot savu dvēseli velnam, ārstam, Budai, koka sūdiņiem ar latviešu zīmēm, utt. Visam un katram, kurš solītu šo murgu izbeigt. Ļoti ceru, ka neviens no jums, kas šo lasa, nav un nenonāks līdz šai stadijai. Beigu beigās savu dvēseli (bet ne veselo saprātu – pajautājat manam vīram :) ) paturēju pati un ar Dr.Puķītes gudro ziņu dienas laikā pārgājām uz aminoskābju maisījumu NeoCate. Cīniņš ar, nu jau vairs nevienam nevajadzīgajām, piena upēm palika kaut kur otrajā plānā, maskējot zem Ibumetin.
Tagad Kristers jūtas krietni labāk un asins pēdas vēdera izejā ir izzudušas pavisam. Gļotainums gan ne, tas tiesa un atveseļošanos sola ne ātrāku kā 3 mēneši. Jāgaida, kamēr sadzīs viss, kas saplēsts un samocīts mazajā puncītī. Esam procesā, kas ved uz veselo pusi.
Vispār prātoju, ko Kristers apzinātā vecumā man teiks par šo uzskates materiālu publiskošanu? :) Nu nepatīk jau man likt tos bērnus interneta skatlogā vispārējai apskatei, bet dalīšanās ŠAJĀ pieredzē, bez tā nav iespējama. Kaut nu viņš man to piedotu un saprastu!
Šito izbīli, ko piedzīvoju tajās dienās! Tēlaini izsakoties, biju gatava pārdot savu dvēseli velnam, ārstam, Budai, koka sūdiņiem ar latviešu zīmēm, utt. Visam un katram, kurš solītu šo murgu izbeigt. Ļoti ceru, ka neviens no jums, kas šo lasa, nav un nenonāks līdz šai stadijai. Beigu beigās savu dvēseli (bet ne veselo saprātu – pajautājat manam vīram :) ) paturēju pati un ar Dr.Puķītes gudro ziņu dienas laikā pārgājām uz aminoskābju maisījumu NeoCate. Cīniņš ar, nu jau vairs nevienam nevajadzīgajām, piena upēm palika kaut kur otrajā plānā, maskējot zem Ibumetin.
Tagad Kristers jūtas krietni labāk un asins pēdas vēdera izejā ir izzudušas pavisam. Gļotainums gan ne, tas tiesa un atveseļošanos sola ne ātrāku kā 3 mēneši. Jāgaida, kamēr sadzīs viss, kas saplēsts un samocīts mazajā puncītī. Esam procesā, kas ved uz veselo pusi.
Vispār prātoju, ko Kristers apzinātā vecumā man teiks par šo uzskates materiālu publiskošanu? :) Nu nepatīk jau man likt tos bērnus interneta skatlogā vispārējai apskatei, bet dalīšanās ŠAJĀ pieredzē, bez tā nav iespējama. Kaut nu viņš man to piedotu un saprastu!
Kādēļ tas notiek tieši ar mums?
Katra mīloša un rūpīga mamma, kuras mazuli skārusi alerģija, noteikti ir sev uzdevusi jautājumu – kādēļ tieši ar manu mazuli? Visbiežāk vecāki paši necieš no alerģijām, bet kādēļ tās tomēr rodas mūsu bērniem? Atbildi uz šo neatbildamo jautājumu noteikti nevarēšu sniegt, bet iekšē vāvuļoju par šo tēmu jau divus gadus vismaz.
Mana pirmā versija, kurai, protams, nav nekādu medicīnisku izskaidrojumu, ir jaunās paaudzes asinsgrupu nesaderība. Man ir parastā pozitīvā asinsgrupa, bet vīram negatīva. Marisam ir izveidojusies pavisam cita, reta asinsgrupa. Vēl gan nezinu ar kādu asinsgrupu savu dzīvi būs jānodzīvo Kampenusam junioram. Abiem bērniem ir smagas alerģijas, kas viņus sāk “mocīt” jau pāris nedēļu/ mēnešu vecumā un ar tām jāsadzīvo kādu laiku noteikti.
Otrā versija ir tāda, ka mūsdienu pārtika, gaiss, visa apkārtējā vide ietekmē mūs katru šūnu līmenī un tādēļ arī rodas dažādas ģenētiskas mutācijas, kuru rezultātā dzimst mazuļi ar izmainītu DNS un imūnsistēmu. Nu jau izklausos pēc kāda prātā jukuša doktora no sliktām fantastikas filmām…
Trešā versija ir tāda, ko izlasīju kādā pētījumā – bērni, kuriem pirmo mēnešu/ pirmā gada laikā, saņem kādu antibiotiku devu, daudz biežāk cieš no alerģijām. Tas ir saistīts ar to, ka antibiotikas iejaucas imūnsistēmā un ievieš tajā “savu kārtību”. Vairāk par šo pētījumu vari uzzināt šeit: http://snacksafely.com/2016/09/study-exposure-to-antibiotics-early-in-life-associated-with-higher-food-allergy-risk/ Tas sasaucas arī ar BBC veidoto raidījumu, par kuru savā FB lapā minēju pagājušajā nedēļā. Noteikti iesaku noskatīties un pēc tam doties ārā - svaigā gaisā un mijiedarboties ar veselībai tik būtiskajām vides baktērijām. Aiziet!
Protams, vēl varam apsvērt visas gaisīgās tēmas par karmu, mūsu katra iekšējo pasauli un mammas ietekmi uz mazuļu veselību. Katram savs skaidrojums. Bet kādēļ mums nepieciešams skaidrojums? Jo tikai tad iespējams risinājums.
Lai mums katram izdodas atrast savu izskaidrojumu un pēc tam – risinājumu! Jo risinājums nozīmē gaismu alerģiju tuneļa galā :)
Mana pirmā versija, kurai, protams, nav nekādu medicīnisku izskaidrojumu, ir jaunās paaudzes asinsgrupu nesaderība. Man ir parastā pozitīvā asinsgrupa, bet vīram negatīva. Marisam ir izveidojusies pavisam cita, reta asinsgrupa. Vēl gan nezinu ar kādu asinsgrupu savu dzīvi būs jānodzīvo Kampenusam junioram. Abiem bērniem ir smagas alerģijas, kas viņus sāk “mocīt” jau pāris nedēļu/ mēnešu vecumā un ar tām jāsadzīvo kādu laiku noteikti.
Otrā versija ir tāda, ka mūsdienu pārtika, gaiss, visa apkārtējā vide ietekmē mūs katru šūnu līmenī un tādēļ arī rodas dažādas ģenētiskas mutācijas, kuru rezultātā dzimst mazuļi ar izmainītu DNS un imūnsistēmu. Nu jau izklausos pēc kāda prātā jukuša doktora no sliktām fantastikas filmām…
Trešā versija ir tāda, ko izlasīju kādā pētījumā – bērni, kuriem pirmo mēnešu/ pirmā gada laikā, saņem kādu antibiotiku devu, daudz biežāk cieš no alerģijām. Tas ir saistīts ar to, ka antibiotikas iejaucas imūnsistēmā un ievieš tajā “savu kārtību”. Vairāk par šo pētījumu vari uzzināt šeit: http://snacksafely.com/2016/09/study-exposure-to-antibiotics-early-in-life-associated-with-higher-food-allergy-risk/ Tas sasaucas arī ar BBC veidoto raidījumu, par kuru savā FB lapā minēju pagājušajā nedēļā. Noteikti iesaku noskatīties un pēc tam doties ārā - svaigā gaisā un mijiedarboties ar veselībai tik būtiskajām vides baktērijām. Aiziet!
Protams, vēl varam apsvērt visas gaisīgās tēmas par karmu, mūsu katra iekšējo pasauli un mammas ietekmi uz mazuļu veselību. Katram savs skaidrojums. Bet kādēļ mums nepieciešams skaidrojums? Jo tikai tad iespējams risinājums.
Lai mums katram izdodas atrast savu izskaidrojumu un pēc tam – risinājumu! Jo risinājums nozīmē gaismu alerģiju tuneļa galā :)
Ko un kā darīt, ja “uz sitienu” jāpārtrauc krūtsbarošana?
Kad Kristeram konstatēja multiplas pārtikas produktu alerģijas un gastroenterologs, bērna veselības un mātes veselā saprāta labā, noliedza turpināt krūtsbarošanu, tad spaidu kārtā nācās apgūt momentānu piena samazināšanas/ ražošanas pilnīgas pārtraukšanas tehniku.
Pati neko neizdomāju un uz savu galvu, balstoties uz “viena tante teica”, neuzsāku, bet gan zvanīju savam dzemdību un krūtsbarošanas meistaram - vecmātei Antrai Kuprišai. Žēl mums abām, ka tā, bet savādāk šoreiz nu nekā.
Ko Tev vajadzēs? Stirpus nervus, labu pumpīti piena atslaukšanai (vai nenormāli daudz spēka rokās) un turpmāk aprakstīto rīcības plānu:
Pati neko neizdomāju un uz savu galvu, balstoties uz “viena tante teica”, neuzsāku, bet gan zvanīju savam dzemdību un krūtsbarošanas meistaram - vecmātei Antrai Kuprišai. Žēl mums abām, ka tā, bet savādāk šoreiz nu nekā.
Ko Tev vajadzēs? Stirpus nervus, labu pumpīti piena atslaukšanai (vai nenormāli daudz spēka rokās) un turpmāk aprakstīto rīcības plānu:
- Rēķinies ar to, ka pirmās divas dienas būs visgrūtākās.
- Ja mazulis vienmēr ēda ik pa 2-3 h, tad atslaukšanu centies veikt mazliet retāk. Noteikti vadies pēc pašsajūtas un, ka nevari izturēt pirmajā un otrajā dienā vēlamās 5-6 stundas starp atslaukšanas reizēm, tad dari to biežāk. Seko līdzi savām sajūtām un nedari pāri organismam!
- Pēc tam samazini atslaukšanas reižu skaitu līdz 3 vai 4 dienā un pamazām samazini līdz 2. Pēc nedēļas jau pietiks ar vienu reizi dienā un cīņa būs gandrīz galā.
- Nesagaidi, kamēr krūtis kļūst ļoti cietas, tad būs grūtāk un daudz sāpīgāk veikt šo darbiņu. Kad ir tāda pilnuma un stingruma sajūta, tad atslauc tikai tik, lai jūti atvieglojuma un konforta sajūtu. Noteikti neiztukšo pavisam, jo tādā veidā Tu “dabiski” sūtīsi signālu organismam, ka ražošanas apjomi jāsamazina.
- Labāk atslaukt iespējams ar rokām, tomēr man ļoti sāpēja, tādēļ izmantoju Avent pumpīti.
- Lai atslaukšana sokas vieglāk (neatkarīgi no tā vai to dari ar rokām vai pumpīti), pirms procesa uzliec krūtīm siltu kompresi vai ieej siltā dušā. Tad pieniņa attece padodas vieglāk.
- Lai naktī vieglāk, tad vari uzlikt kāposta lapas kompresi (lai arī nesaprotu, kā tas darbojas, bet šī komprese palīdz vienmēr). Man ļoti palīdzēja arī šņabja kompreses (šķaidi pusi uz pusi ar ūdeni).
- Svarīgi samazināt uzņemtā šķidruma daudzumu - šis ir viens no punktiem, kas man palīdzēja visvairāk.
- Seko līdzi, lai neveidojas cieti kunkuļi krūtīs un nekāpj temperatūra. Ja tā tomēr notiek, tad sazinies ar ārstu. Protams, ja jūti, ka vari, tad cieto kunkuli ar rokām vari maigi izmasēt.
Alerģija un nagi-ragi
Kaut kur pa vidu mazajiem un lielajiem darbiem, mazo rūķu veselības mestajiem amerikāņu kalniņiem, beidzot varu pabeigt šo, sen iesākto, iespējams, blogu vēsturē īsāko (tomēr svarīgo), ierakstu. Bet nu šī tiešām ir tā tēma, kurai varētu "beigties termiņš"… Novērtē pati!
Jau kopš pirmajām viņa dzīves dienām skatījos un brīnījos par vecākā dēla roku un kāju nagu izskatu un stāvokli. Lūztoši, plēkšņaini, rievu rievām izrakstīti – varētu domāt, ka trūkst kāds vitamīns vai minerālviela. Ko tādā gadījumā domātu Tu? Droši vien, cik gadījumu tik ideju, viedokļu un minējumu.
Bet... šai mīklai ir atminējums!
Pašai dodoties uz ikmēneša pēdu aprūpi pie podiatra, nevilšus pajautāju ārstei arī par Marisa nagu stāvokli. Ja pēdējās nedēļās kaut kas mani vēl spēj pārsteigt, tad tikai tik loģiska, bet līdz šim neapjausta diagnoze. Tiešām nekad nebiju par to iedomājusies… Izrādās - ja alerģija ir skārusi bērna ādu, droši vien neatstājot novārtā arī gļotādu un gremošanas sistēmu, tad arī nagi cietīs. Tātad visas bažas par to vai jādod vairāk D vitamīns, vai varbūt Marisa īpašās diētas dēļ, viņam trūkst kādi vitamīni – ir bijušas liekas. Un arī šai neražai ar laiku būtu jāpāriet pašai no sevis. Lai šo procesu paātrinātu, protams, der apmeklēt ādas ārstu, kurš ieteiks labākos ādas un nagu kopšanas līdzekļus.
Tagad domāju vai arī tas, ka mati viņam parādījās pavisam vēlu, arī ir alerģija nopelns? :)
Jau kopš pirmajām viņa dzīves dienām skatījos un brīnījos par vecākā dēla roku un kāju nagu izskatu un stāvokli. Lūztoši, plēkšņaini, rievu rievām izrakstīti – varētu domāt, ka trūkst kāds vitamīns vai minerālviela. Ko tādā gadījumā domātu Tu? Droši vien, cik gadījumu tik ideju, viedokļu un minējumu.
Bet... šai mīklai ir atminējums!
Pašai dodoties uz ikmēneša pēdu aprūpi pie podiatra, nevilšus pajautāju ārstei arī par Marisa nagu stāvokli. Ja pēdējās nedēļās kaut kas mani vēl spēj pārsteigt, tad tikai tik loģiska, bet līdz šim neapjausta diagnoze. Tiešām nekad nebiju par to iedomājusies… Izrādās - ja alerģija ir skārusi bērna ādu, droši vien neatstājot novārtā arī gļotādu un gremošanas sistēmu, tad arī nagi cietīs. Tātad visas bažas par to vai jādod vairāk D vitamīns, vai varbūt Marisa īpašās diētas dēļ, viņam trūkst kādi vitamīni – ir bijušas liekas. Un arī šai neražai ar laiku būtu jāpāriet pašai no sevis. Lai šo procesu paātrinātu, protams, der apmeklēt ādas ārstu, kurš ieteiks labākos ādas un nagu kopšanas līdzekļus.
Tagad domāju vai arī tas, ka mati viņam parādījās pavisam vēlu, arī ir alerģija nopelns? :)
priecāties par to, ka laiks iet?
Šogad, kā nevienu citu gadu, priecājos, ka vasara ir beigusies un klāt rudens lapu krāsu eksplozija dabā. Priecājos par katru dienu, kas pagājusi… Gluži pretēji pēdējā laikā sociālos tīklus ik pa laikam publicētajiem iedvesmojošajiem viedokļiem, analītiskajiem rakstiem un teju iebiedējošajiem ierakstiem par to, ka vecākiem jāprot nolikt malā darbus, saplānot laiku tā, lai ir iespēja netraucēti izbaudīt mazuļa pirmās nedēļas, mēnešus, gadus. Mēs, ar savām diagnozēm, baiļošanos par esošo un gaidāmo, peldam citā laivā. Varbūt pat citā ūdenstilpnē.
Kad ar Kristeru dzīvojām dažādu slimnīcu dažādājās palātās, tad sapratu, ka tās visas vieno, kas tāds, ko nekur citur tik skaudri nebiju jutusi – laiks tajās apstājas. Šķiet, ka tam kājas biezā medū un rokas nemaz negrib palīdzēt tikt uz priekšu. Bailes par sava mazuļa veselību un dzīvību ir tās, kas apstādina laiku un tieši tādēļ tik ļoti gribas, lai Kristers ātrāk sasniedz pusgada vai gada vecumu. Tad viņa organisms būs nobriedis tiktāl, lai varam noteikt kādas alerģijas moka mazo ķermenīti un tieši tad arī mamma visbeidzot spēs bez raizēm un paralizējošām bailēm vērot kā viņš iepazīst pasauli, apgūst sevi un iepriecina brāli.
Lai arī ir pagājis jau teju mēnesis, kopš esam pārgājuši uz supermaisījumu NEOCATE un atvadījušies no draudzīgā Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļas personāla, tomēr viņa ādiņu joprojām klāj ekzēma un ik pa laikam vēdera izeja, teiksim tā - pārsteidz. Zinu, ka organisma veseļošanās un sadzīšanas process būs ilgs, tomēr mani ne mirkli nepamet bailes, ka kaut kas joprojām nav tā. Nav tā, lai varētu atviegloti uzelpot, ka ļaunais murgs ir galā un varam turpināt dzīvot atpakaļ neskatoties. Un tieši tādēļ priecājos par to, ka laiks iet un Kristers pieaug, dzīst un veseļojas.
Bet ticu, ka pienāks tas brīdis, kad arī mēs liksim malā darbu, raizes, visas ikdienas “-šanas” un apstādinot laiku savās mājās, ar nedalītu uzmanību lūkosimies uz saviem lolojumiem.
Savs laiks laikam iet un savs laiks – tam apstāties!
Kad ar Kristeru dzīvojām dažādu slimnīcu dažādājās palātās, tad sapratu, ka tās visas vieno, kas tāds, ko nekur citur tik skaudri nebiju jutusi – laiks tajās apstājas. Šķiet, ka tam kājas biezā medū un rokas nemaz negrib palīdzēt tikt uz priekšu. Bailes par sava mazuļa veselību un dzīvību ir tās, kas apstādina laiku un tieši tādēļ tik ļoti gribas, lai Kristers ātrāk sasniedz pusgada vai gada vecumu. Tad viņa organisms būs nobriedis tiktāl, lai varam noteikt kādas alerģijas moka mazo ķermenīti un tieši tad arī mamma visbeidzot spēs bez raizēm un paralizējošām bailēm vērot kā viņš iepazīst pasauli, apgūst sevi un iepriecina brāli.
Lai arī ir pagājis jau teju mēnesis, kopš esam pārgājuši uz supermaisījumu NEOCATE un atvadījušies no draudzīgā Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļas personāla, tomēr viņa ādiņu joprojām klāj ekzēma un ik pa laikam vēdera izeja, teiksim tā - pārsteidz. Zinu, ka organisma veseļošanās un sadzīšanas process būs ilgs, tomēr mani ne mirkli nepamet bailes, ka kaut kas joprojām nav tā. Nav tā, lai varētu atviegloti uzelpot, ka ļaunais murgs ir galā un varam turpināt dzīvot atpakaļ neskatoties. Un tieši tādēļ priecājos par to, ka laiks iet un Kristers pieaug, dzīst un veseļojas.
Bet ticu, ka pienāks tas brīdis, kad arī mēs liksim malā darbu, raizes, visas ikdienas “-šanas” un apstādinot laiku savās mājās, ar nedalītu uzmanību lūkosimies uz saviem lolojumiem.
Savs laiks laikam iet un savs laiks – tam apstāties!
BŪTISKĀKĀS ATZIŅAS
Lai viena pieredze, palīdz citām pieredzēm būt mazāk sāpīgām. Tādēļ vēlos dalīties savās atziņās par to, kas būtiski saīsina un atvieglo alerģiju atklāšanas ceļu:
Ja Tev ir vēl kādi novērojumi, kas noderētu citiem - sazinies ar mani!
- Mīļie vecāki, klausiet savai intuīcijai un, ja jums šķiet, ka jūsu bērns cieš no alerģijas, tomēr ģimenes ārsts ir citās domās – turpiniet SAVU ceļu. Ja arī izrādīsies, ka mazajam cilvēkbērnam nav nekādas alerģijas reakcijas, jūs būsiet šo iespēju izslēguši un varēsiet turpināt izmeklējumus citās jomās līdz pilnīgai uzvarai. Jūs esat mazuļa vecāki un tieši jūs esat atbildīgi par viņu, nevis ģimenes ārsts.
- Vecāka gada gājuma cilvēkiem pārsteigums ir liels, uzzinot, ka mazulis arī caur mātes pienu var saņemt alergēnu. Viņi uzskata, ka tajā taču viss ir pārstrādāts un izmainīts tādā sastāvā, kas zīdainim nekaitē. Tomēr tā tas nav – zīdainis pārtiku saņem sev piemērotā konsistencē, proti, piena veidā, bet tā sastāvu nosaka tieši tas, ko ir ēdusi vai dzērusi māmiņa.
- Ja zīdainis tiek barots ar krūti un tam parādās šķidra, bieža vēdera izeja vai arī izsitumi, tad, ļoti iespējams, ka tā tiešām ir alerģija. Izslēdzot no savas ēdienkartes iespējamos alergēnus, uzlabojumus vai izmaiņas var sākt gaidīt tikai pēc 3-5 dienām. Alergēns vēl ilgu laiku saglabājas gan mammas, gan mazuļa organismā un ir vajadzīgas pāris dienas, kamēr kairinājums pāriet. Tādēļ “nemet plinti krūmos”, ja nākošajā un aiznākošajā dienā mazulim joprojām ir alerģiskās reakcijas un situācija šķietami nemainās.
- Svarīgi zināt, ka lielākā daļa zīdaiņa vecumā atklātās alerģijas, “pāriet” 2-5 gadu vecumā. Tas taču mierina, vai ne? Tomēr liec aiz auss, ka ir arī tādas, kas saglabāsies visa mūža garumā. Piemēram, Marisam ir alerģija pret zemesriekstiem, kas viņa pārtikas izvēli ietekmēs visu dzīvi.
- Būtiski ņemt vērā, ka pirms došanās pie alergologa (ja ir aizdomas tieši par pārtikas izraisītu alerģiju) vajadzētu sagatavot sarakstu ar pēdējo divu nedēļu laikā patērētajiem produktiem. Ja mazulis ēd tikai mammas pienu, tad jāsagatavo mammas ēdienkartes saraksts.
- Ja Tavam mazulim ir spēcīga alerģija pret, teiksim, olām, tad noteikti internetā sameklē, zem kādu vielu nosaukumiem pārtikas produktu sastāva aprakstos slēpjas šis alergēns.
- Mūs ļoti patīkami pārsteidza Bepanten krēma jaunā versija, kas paredzēta tieši ekzēmas ārstēšanai. Šis krēms nepalīdzēs smagos gadījumos (tajos palīdzēs ELIDEL), tomēr tas lieliski kalpo kā mitrinošs krēms visam ķermenim, ja ir tendence uz ādas lobīšanos vai ir sametušies sausi pleķīši.
Ja Tev ir vēl kādi novērojumi, kas noderētu citiem - sazinies ar mani!
KĀDĒĻ IZLĒMU RAKSTĪT BLOGU?
Kad jau trešo nedēļu ar jaunāko dēliņu Kristeru gulējām slimnīcā un ārsti vai nu neziņā raustīja plecus vai izteica tikai pieņēmumus par to, kas izraisa asiņojošo vēdera izeju, man bija daudz laika, lai meklētu atbildes internetā. Nesaku, ka ārsti mums nepalīdzēja. Palīdzēja! Īpaši rūpīga un jauka bija Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļas ārste Elita Smoļina, ar kuras palīdzību un radošo pieeju arī nonācām līdz diagnozei – multipla pārtikas alerģija.
Lai cik smagi par to domāt un atcerēties, kur nu vēl rakstīt, tomēr… Grūti pat izstāstīt, kā man būtu gribējies tajās bezmiega un asaru pilnajās naktīs zināt, ka ir vēl kāds, kas zina KĀ tas ir – katru zīdaiņa vēdera izeju gaidīt ar šausmām un raudāt, ieraugot, ka tā ir pilna ar asinīm, konstatēt, ka kļūst aizvien sliktāk. Lai ko es darīju, ēdu vai neēdu, kļuva tikai sliktāk! Trešajā nedēļā jau šķita, ka tas nekad nebeigsies un ka ar šīm šausmām esam vieni paši visā lielajā pasaulē. Jā, bija pārtikas alerģiju apsēstu bērnu vecāku pieredzes stāsti no Amerikas, bet ar tiem identificēties nespēju – McDonalds pārtika un tā :) Tas ir iemesls, kādēļ vēlos dalīties mūsu pieredzē un pastāstīt, kā šajā ērkšķainajā ceļā gāja mums. Ir taču svarīgi zināt, ka kādam tā jau ir bijis un, ka beigas ir bijušas labas - līdz pat ilgi un laimīgi, kamēr mazie izaug.
Ceram, ka mūsu pieredze un piedzīvotais, saīsinās kādas citu ģimeņu atbilžu meklēšanas ceļu un atvieglos ikdienu ar bērniem, kas cieš no alerģijām. Tikai mieru – ikdiena un sadzīvošana ar alerģijām nav nemaz tik ļauna. Pašsaprotami, tas kļūst par dzīvesveidu. Tiklīdz ir skaidrība par to, kāda alerģija vai nepanesamība moka mazo dzīvībiņu, Tu jau sāksi atkal smaidīt un gaisma tuneļa gala būs klāt. Jaunu recepšu un ideju kalni krāsies paši no sevis un Tu tiksi galā lieliski!